Deguna sausums

Deguna sausums

Deguna gļotādas sausums ir raksturīgs vairākām deguna slimībām, kas var liecināt vai nu par akūtu rinītu sākuma stadijā, nelabvēlīgām vides faktoru sekām vai īpašu hroniska rinīta veidu.

Deguna gļotādai ir vairākas funkcijas: tā piedalās elpošanas procesā, sasilda un filtrē gaisu, nogalina baktērijas un vīrusus, un mitrina gaisu. Gaisa mitrināšana ir viena no svarīgākajām deguna fizioloģiskajām funkcijām. Rinīts vai, konkrētāk, vīrusi, kas imobilizē deguna matiņus un traucē to darbībai, var negatīvi ietekmēt šo funkciju.

Rinītam ir vairākas stadijas: pirmā, deguna sausums, ilgst pāris stundas un izpaužas kā sausuma sajūta degunā, nieze un šķaudīšana – šķietami nekas tāds, par ko vajadzētu uztraukties. Tam seko izdalīšanās vai iesnas, savukārt atveseļošanās sākas brīdī, kad izdalījumi kļūst skaidrāki un ir vieglāk elpot caur degunu. Neārstēts rinīts var attīstīties par sinusītu. Tādēļ rinītu ir nepieciešams ārstēt jau agrīnajās stadijās (nieze un sausums), izmantojot eļļu saturošus deguna pilienus, lai mitrinātu deguna gļotādu. Ir vēlams lietot pēc iespējas dabīgākus A vitamīnu saturošus pilienus, kas neizraisa alerģiju un nesatur aromātiskās piedevvielas.

Arī putekļi, smēķēšana un sauss gaiss (jo īpaši centrālās apkures izraisītais) ietekmē deguna gļotādu un veicina sekrēcijas izžūšanu deguna iekšienē, izdalījumu sakalšanu un sausumu. Tā rezultātā cilvēks sāk kasīt degunu un savaino deguna gļotādu, izraisot deguna asiņošanu.

Ar laiku deguna sekrēcijas dziedzeru skaits samazinās, tādēļ problēma īpaši raksturīga gados vecākiem cilvēkiem. Deguna sausums kļūst par pastāvīgu un nepatīkamu simptomu, un šo stāvokli sauc par hronisku atrofisku rinītu.

Viena no galvenajām ārstēšanas taktikām ir profilakse, mitrinot telpu gaisu, izvairoties no putekļainas vides un atmetot smēķēšanu; tomēr, neskatoties uz minētajiem profilaktiskajiem pasākumiem vai deguna dziedzeru atrofijas gadījumā, kas izpaužas kā sausums degunā, ir ieteicama ilgstoša deguna gļotādas mitrināšana ar eļļu saturošām ziedēm vai pilieniem, kas veicina gļotādas dzīšanu un kam ir hemostatiska iedarbība.

Hronisks atrofisks rinīts var būt primārs vai vispārējs (tā sauktais sausais rinīts), vai sekundārs (tā sauktā ozena). Sekundāro rinītu izraisa Klebsiella ozeanae baktērija. Tas ir atrofiskā rinīta veids, kas ir raksturīgs jaunattīstības valstīm vai sausam klimatam (Āzija, Ķīna, Ēģipte, Indija, Āfrika un Austrumeiropa). Ozenas gadījumi Lietuvā ir daudz retāk sastopami, nekā minētajos reģionos. Ozenai raksturīgi vairāki simptomi, piemēram, deguna smakošana un deguna struktūru atrofija, kas izraisa pastāvīgu sausumu degunā, kā arī izdalījumu sacietēšanu un kreveļu veidošanos. Slimības ārstēšana ir sarežģīta, un īpaša uzmanība tiek pievērsta deguna sausuma, izdalījumu sacietēšanas un kreveļu veidošanās novēršanai. Ārstēšana ir ilgs process. Ilgstošai lietošanai tiek izrakstīti eļļu saturoši pilieni, kas palīdz mitrināt deguna gļotādu, mīkstina kreveles un veicina dzīšanu.

Grįžti atgal